Apkures sezona ir sākusies

25/09/2019

Kā katru rudeni, cilvēki, kas siltumu saņem no centralizētās apgādes, vēlas gan taupīt naudu, gan ātrāk tikt pie siltuma. Iedzīvotāji paši vienojas, kad pieslēgt apkuri un cik daudz siltuma ielaist. Tie, kas sildās paši, paši arī lemj, kad un ar ko sākt kurināt.

KULDĪGAS SILTUMTĪKLU DEVIŅĀS KATLUMĀJĀS

SIA Kuldīgas siltumtīkli (KS) ir sagādājusi kurināmo, saremontējusi siltumtrasi. Pēc patērētāju lūguma vairākās iestādēs, kā arī dzīvojamajās mājās jau sākusies apkures sezona.

Kurināmais būs

KS siltumenerģiju ražo deviņās katlumājās – trijās pilsētā un sešās lokālajās kurinātavās novada pagastos. Par šķeldas piegādi trim katlumājām (Lapegļu un Stacijas ielā Kuldīgā un Priedainē) noslēgti līgumi ar Kurmāles zemnieku saimniecību Pūces, Pelču SIA Mežmaļi, Snēpeles Energoparku, Kuldīgas Palleteries, Ķekavas Ekomežu un Rīgas pilnsabiedrību Daibi apvienība. Rēķinot pēc iepriekšējām sezonām, kopējais patēriņš šajās katlumājās vidēji ir 50 tūkstoši berkubu, taču tas var mainīties atkarībā no laika apstākļiem. Ja būs ļoti barga ziema, šķeldu papildus iepirks arī no citiem uzņēmumiem un vietējiem zemniekiem. Kuldīgā, Jelgavas ielā, Rendas centrā un Ozolos, kā arī Pelču un Rumbas pagasta Mežvaldē katlumājās kurina ar granulām. Noslēgti līgumi ar SIA Scandbio, Akvarius un Pellet 4energia. Rēķināts, ka kopumā vajadzēs ap 420 tonnām. Atšķirībā no šķeldas granulu piegāde atlikta līdz brīdim, kad sākas apkures sezona, lai kurināmais neizmirkst. Rendā kurina arī ar malku, tur un arī Padurei kurināmo gādā Laskana-mežs un Mežsaimnieks.

Vienojas ar apsaimniekotāju

Kā norāda KS valdes priekšsēdis Artis Roberts, pilsētā siltumapgādē problēmu nav, jo katlumāja Lapegļu ielā darbojas arī vasarā, lai piegādātu silto ūdeni. Koģenerācijas stacija Stacijas ielā gan vēl nav ieslēgta. Tāpat par Priedaini nebūšot jāuztraucas, jo tur pirms diviem gadiem uzcelta jauna šķeldas katlumāja. Vasarā KS gan remontēja pašreizējo siltumtrasi un tās atzarus, gan būvēja jaunus pieslēgumus vecpilsētā. Šobrīd norit darbi 1905. gada, Alunāna un Ventspils ielā.

Malka vairs nav ekonomiska

Vēl neliela apkope jāveic dažās katlumājās pagastos, bet tas netraucēs sākt apkures sezonu, piebilst A.Roberts. Augustā Padurē nomainīts viens no diviem malkas apkures katliem, jo tas bija savu laiku nokalpojis. Tur centralizēti sildītas tiek četras daudzdzīvokļu mājas un patērēts ap 600 m3 gadā. Attīstoties tehnoloģijām, malkas apkure vairs nav ekonomiska, īpaši pavasaros un rudeņos, kad katla jauda liela, bet patēriņš mazs. Uzņēmums plāno optimizāciju, pārejot uz kādu modernāku kurināmā veidu – šķeldu vai granulām.

Vēlāk būs dārgāk

KS ir iesniedzis jaunu apkures tarifa projektu sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, plānotais palielinājums ir ap 7%. Projekts šobrīd vēl tiek vērtēts un precizēts, visticamāk, šogad patērētāji maksās pēc vecā tarifa. „Riskanti ir prognozēt, kāda būs ziema – tās prognoze var mainīties pa nedēļām, pat dienām,” tā uzņēmuma vadītājs. A.Roberts atgādina: jāņem vērā, ka ne tikai zema temperatūra rada aukstumu, arī mitrums padara ēkas drēgnas. Tāpēc daudzviet jau tagad tiek ielaists siltums, negaidot, kad vidējā gaisa temperatūra noslīdējusi līdz astoņiem grādiem. Tad ēkas uzsildīšanai vajadzīgs ilgāks laiks un lielāks siltumenerģijas daudzums, līdz ar to rēķini nebūt nebūs mazāki.

Autors: Daina Tāfelberga, Inguna Spuleniece, Lāsma Reimane
Datums: 25.09.2019.
Izdevums: laikraksts "Kurzemnieks"
Rubrika: Aktualitātes